Augšdaugavas novada Bibliotēku nedēļa 2026 #LibdayLV_2026, #Augšdaugavasnovadabibliotēkas

  Bibliotēku nedēļas kontekstā Vaboles pagasta bibliotēkā bija aplūkojama vietējā etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" dalībnieces Venerandas Putromas, (kura ir aizgājusi aizsaulē) veidoto grāmatzīmju izstādi.             

    Krustiņš kā grāmatzīme tika izmantots garīgajās grāmatās. Māras krustus un pērkoņkrustus lika laicīgajās grāmatās. 

    Krustiņu pīšanas tehnika mantota no Teklas Kokinas (1896-1972), kurai bērnībā veidot krustiņus iemācījusi viņas vecmāmiņa. Tekla šo darbiņu iemācījusi brāļa meitai Venerandai Putromai (dzim. Kokinai), pagājušā gadsimta 40-to gadu otrajā pusē. Bērnībā apgūtās zināšanas izmantotas izstādē redzamo krustiņu veidošanā.

Augšdaugavas novada Bibliotēku nedēļa 2026 #LibdayLV_2026, #Augšdaugavasnovadabibliotēkas

 

    Izstādē redzamo grāmatzīmju autore ir etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" dalībniece Veneranda Putroma. Krustiņš kā grāmatzīme tika izmantots garīgajās grāmatās. Māras krustus un pērkoņkrustus lika laicīgajās grāmatās. 

Krustiņu pīšanas tehnika mantota no Teklas Kokinas (1896-1972), kurai bērnībā veidot krustiņus iemācījusi viņas vecmamma. Tekla šo darbiņu iemācījusi brāļa meitai Venerandai Putromai (dzim. Kokinai) pagājušā gadsimta 40-to gadu otrajā pusē.

    Bērnībā apgūtās zināšanas izmantotas izstādē redzamo krustiņu veidošanā.

Dāvinājumi bibliotēkai no Dabas aizsardzības pārvaldes

 

             Bibliotēkas krājumu ir papildinājuši vērtīgi dāvinājumi no Dabas aizsardzības pārvaldes - 

             Latvijas Sarkanā grāmata sešos sējumos.

Fotomākslinieka Viļņa Reguta fotogrāfiju izstāde Vaboles pagasta bibliotēkā

 

Izstādē redzamas fotogrāfijas, kas tapušas apceļojot Vaboles pagastu. Izstāde ir atceļojusi no Līksnas bibliotēkas, kā daļa no plašākas mākslinieka izstādes, un turpmāk nonāks Skrindu dzimtas muzeja krājumā. 

Grāmatu izstāde "Sieviešu likteņi pasaules literatūrā"

 

                              

                                    Grāmatu izstāde veltīta Starptautiskajai sieviešu dienai.

Dāvinājumi mūsu bibliotēkai 2026. gadā

Folkloristam, komponistam, multiinstrumentālistam, etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" vadītājam Artūram Uškānam -60

 

Mūziķis, komponists, producents.
Daugavpils Universitātes Multimediju centra skaņu režisors (līdz 2009. gadam), latgaliešu etnoroka grupas "Laimas Muzykanti" vadītājs. Darbojas grupās "Ducele", "Ogas" un “Jumalo Jazz Orchestra”, producē starptautisku etnomūzikas projektu "EtnoZoom", etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" vadītājs, Latvijas Televīzijas šova "Pārdziedi mani!" dalībnieks /2025/.

Laimīgu Jauno gadu!

 

Grāfa Ireneja Plātera-Zīberga grāmata “Dzīve bez rokām” izdota latviešu un poļu valodā

Pateicoties Vaboles pagasta biedrības „Lixten” īstenotajiem projektiem, grāfa Ireneja Plātera-Zīberga grāmata „Dzīve bez rokām”, kas pirmo reizi publicēta poļu valodā 1931. gadā Varšavā, piedzīvojusi īstu renesansi un tagad nonāks lasītāju rokās arī latviešu un poļu valodā. Grāmata ir autobiogrāfiska skice par 19. gadsimtā Vabolē dzimušā grāfa – „bezroku prinča” dzīvi, tā ir pirmā iegūtā dokumentālā liecība par Vaboles muižu, kas nodega 1917. gadā, tā apraksta Vaboles muižas un saimnieku ikdienu, iekļauj dažādus vēsturiskus faktus. Neskatoties uz to, ka grāfs piedzima bez rokām, viņš bija ļoti talantīgs, kļuva par rakstnieku, filmu scenāriju autoru un režisoru, turklāt bijis īsts sieviešu mīlulis. Savā grāmatā viņš raksta gan par Vaboli, gan savu māti grāfieni Jadvigu, kura, būdama Ireneja gaidībās, sastapusi kādu zvejnieku bez rokām, iespējams, tas ietekmējis arī pašas gaidāmo bērniņu. Tēlainā valodā autors apraksta invaliditātes ietekmi uz visām cilvēka dzīves jomām. Irenejs Plāters-Zībergs sarakstījis vairākas grāmatas poļu valodā, bija viens no pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kas rakstīja ar kājām. Tomēr sapnim bija lemts piepildīties. Pirms diviem gadiem Vabolē viesojās LTV1 komanda ar raidījumu “Tas notika šeit”, kas pētīja dažādus vēsturiskus notikumus pagastā. Vēsturnieci Innu Gīli uzrunāja stāsts par grāfu bez rokām. Viņai izdevās iegūt arī šo grāmatu digitālā versijā, taču paša grāmatas oriģināla nonākšana muzejā bija milzīgs pārsteigums. Tālāk sekoja divi biedrības „Lixten” projekti, kam piesaistīts Augšdaugavas novada pašvaldības un Latvijas Poļu savienības atbalsts, lai grāmatu iztulkotu un nodrukātu. Darbs divu gadu garumā vainogojies ar skaistu izdevumu divās valodās - poļu un latviešu - kā veltījums abu tautu draudzībai un kopīgai vēsturei. Grāmatas tulkošana bija liels izaicinājums biedrības „Latvijas Poļu Savienība” sekretārei, tulkotājai Kristīnei Kuņickai-Dzalbei

https://www.youtube.com/watch?v=6mFCLpsc9qU